Интернет /Латвия/ (41530)

Посмотреть архив целиком

INTERNETA TIRGUS VISPÂRÇJS RAKSTUROJUMS



Ja jûs ðodien jautâtu cilvçkiem, kâpçc viòi lieto telefonu, lai sazinâtos ar draugiem, vai kâpçc viòi skatâs televizoru, lai izklaidçtos, viòi paskatîtos uz jums kâ uz jukuðu. Mçs nedomâjam par telefonu, televizoru vai maðînu kâ par dîvainîbâm. Ðîs lietas ir kïuvuðas par tik neatòemamâm dzîves sastâvdaïâm, ka tâs vairs netiek îpaði ievçrotas, kur nu vçl pieminçtas.


Tâdâ paðâ veidâ desmitgades laikâ neviens neievçros Internetu. Tas vienkârði kïûs par neatòemamu dzîves daïu. Par refleksu kïûs ieiet Internetâ, lai iepirktos, mâcîtos, izklaidçtos un sazinâtos, tikpat dabiski, kâ ðodien pacelt telefona klausuli, lai parunâtu ar kâdu.


Tirgus - vieta, kur satiekas potenciâlais pircçjs ar potenciâlo pârdevçju.

Katrai kompânijai ir jânosaka savs mçría tirgus. Interneta piedâvâtâju mçría tirgus ir patçriòa tirgus.


Patçriòa tirgus dalîbnieki ir fiziskas un juridiskas personas, kas pçrk preces un pakalpojumus savu vajadzîbu apmierinâðanai.


Interneta pakalpojumu sniedzçju kompâniju mçría tirgu var iedalît divâs nosacîtâs grupâs: fiziskâs personas un juridiskâs personas. Savukârt katru no tâm var iedalît vçl sîkâk. No privâtpersonu vidus kâ potenciâlie Interneta pakalpojumu patçrçtâji visstingrâk iezîmçjas biznesa cilvçki, kuriem tas ir nepiecieðams darba attiecîbu kârtoðanai (e-pasts), un studenti (skolçni), kuri Inetrnetu izmanto mâcîbâs un izklaidei. No juridisko personu vidus izceïas lielâs kompânijas, kuras Inetrnetam caur Pastâvîgo pieslçgumu pievieno savus lokâlos datortîklus gan saziòai ar ârpasauli, gan arî kompânijas iekðienç, mazâs kompânijas savukârt izvçlas Inetrneta iezvanpieejas pakalpojumus, visbieþâk, e-pasta izmantoðanai. Vçl ir jâpiemin, ka Latvijâ ðobrîd cilvçki sâk izprast www lapu lielo nozîmi, lai tâs uzturçtu, ir nepiecieðams Interneta pieslçgums.


Internets ir pakalpojums, kas ðobrîd ïoti strauji ienâk Latvijas tirgû; to nosaka nemitîgi augstoðais pieprasîjums pçc tâ.



Tirgus izpçtes prognozes râda, ka lîdz 2000. gadam Interneta lietotâju skaits Latvijâ sasniegs 10’000.


Mârketinga pçtîjumu firma “Data Serviss” veikusi pçtîjumu par Interneta lietoðanu lielâkajos Rîgas uzòçmumos. Ðobrî Internetu izmanto 79% Rîgas lielâko uzòçmumu, liecina pçtîjuma rezultâti. Savukârt no tiem uzòçmumiem, kuri paðlaik vçl neizmanto Internetu, 40% plâno iegût pieslçgumu lîdz 1998. gada beigâm. Tas nozîmç, ka arî ðî gada laikâ turpinâsies tikpat dinamiska uzòçmumu pieslçgðanâs Internetam, kâ tas bija 1997. gadâ, kad tîklam pieslçdzâs gandrîz 1/3 paðreiz esoðo lietotâju.


Internet tirgus Latvijâ sâka attîstîties 1991. gadâ, kad LV Net - Teleport organizçja pirmos savienojumus ar Maskavu elektroniskâ pasta nodroðinâðanai. Otrs lielâkais Internet pakalpojumu sniedzçjs bija Lanet (Latvijas Matemâtikas un skaitïoðanas institûts), kas veidojâs kâ akadçmiskais Internet pakalpojumu sniedzçjs, saòemot dotâcijas no Izglîtîbas ministrijas un ârvalstu humanitârâs palîdzîbas sniedzçjiem kâ akadçmiska iestâde.


Uz doto momentu (novembris 1998) Latvijâ ir 35 daþâdi Internet pakalpojumu sniedzçji vairâkâs Latvijas pilsçtâs. Lielâkie no tiem ir: Latnet, Apollo, LV Net un Parks.


Pçc “Data Serviss” sagatavotâs informâcijas, Latvijâ ir izveidojusies situâcija, kad trîs Interneta pakalpojumu firmu grupai pieder 49% no visa sektora. No ðiem uzòçmumiem lielâkais ir Latnet, tam seko Parks un Lattelekom meitas uzòçmums Apollo. Nâkamâ ir seðu uzòçmumu grupa - LV Net, BKC, Neonet, EuNet, Telia un Valsts Informâcijas tîkla aìentûra (VITA), kurai kopâ pieder 31% tirgus.



Data Serviss” aptaujas rezultâtâ ir noskaidrotas populârâskâs Interneta pakalpojumu sniedzçju kompânijas. Pirmo vietu ieòem Parks Ineternet Serviss - 56% aptaujâto izvçlçtos tieði ðî provaidera pieslçgumu, vispâr Parks minçts 63% gadîjumu (6,5 % respondentu noteikti neizvçlçtos Parka pakalpojumus), otrie ir pçdçjâ laikâ daudz reklamçtie Apollo ar 45,4% izvçïu un 59% minçðanas bieþumu. Kâ treðâ populârâkâ kompânija atzîta Latnet, kuras servisu izvçlçtos 44,5%, kopçjais minçðanas bieþums - 53%. No minçtajiem gigantiem krietni atpaliek (taèu ieòem stabilu vietu ðajâ tirgû) LV Net ar attiecîgi 25% un 30% izvçlçm, zem 10% robeþas atrodas tâdas kompânijas kâ BKC, Telia, Neonet, Binet un citi vçl mazâk vai vairâk pazîstami provaideri. Jâpiebilst, ka pçdçjâ kategorijâ ietilpstoðo kompâniju pakalpojumus respondenti drîzâk neizvçlçtos nekâ izvçlçtos.



Popularâkais no Interneta pakalpojumiem ir tâ sauktâ Iezvanpieeja, otra grupa ir Pastâvîgie pieslçgumi Izdalîto lîniju un Radiolinku veidâ. Lîdz ar to gribam parâdît tirgus sadalîjuma tendences Latvijas Interneta tirgû:




Pasaulç iepirkðanâs Internetâ ðobrîd vairs nav nekâds jaunums, taèu Latvijas uzòçmçji sper tikai pirmos soïus ðî trauji augoðâ biznesa virzienâ. Pamatus veiksmîgiem darîjumiem www lapâs ir likuði Rîgas Komercbanka, Optikom un Parks Internet Serviss, izveidojot Latvijas Inetrnetâ elektronisko norçíinu sistçmu ar kredîtkartçm, kas sâka darboties 1998. gada 1. novembrî.


Ir iespçjams izmantot arî ârvalstu kompâniju sniegtâs norçíinu sistçmas Internetâ, ko arî ðobrîd dara vairâki Latvijas uzòçmumi, taèu, strâdâjot ðâdâ veidâ, iespçjas kontrolçt veikto operâciju droðibu ir mazâkas. Pirmkârt jau ârzemju kompânijas ir fiziski neaizsniedzamas (atrodas tâlu), tâdçï klientam var nâkties samierinâties ar kïûdâm vai aizkavçðanos naudas pârvedumu operâcijâs (tas gan gadâs ïoti reti), ja viòð netaisâs apmeklçt attiecîgo valsti un tur cînîties par savâm tiesîbâm. Otrkârt, datu pârraides ceïa garums ir krietni lielâks, lîdz ar to pieaug arî sistçmas atteices laiks (breakdown) un kïûdas raðanâs iespçjas, kas uzòçmçjam var radît ievçrojamus zaudçjumus.


Pagaidâm Lativijas Internetâ varçs iepirkties tikai ar Visa, EuroCard un MasterCard kredîtkartçm. Izveidojot virtuâlo kontu Internetâ, Rîgas Komercbanka dod arî iespçju norçíinâties ar Visa Electron karðu palîdzîbu (tâm nav nepieciðami depozîtnogulîjumu), kas îpaði izdevîgi var bût studentiem. Citu kredîtkarðu pielietoðanas iespejas nâkotnç bûðot atkarîgas no banku savstarpçjiem lîgumiem.


Tiem uzòçmumiem, kas ar Interneta starpniecîbu vçlas tirgot savas preces, paði neveidojot sareþìîtas pârdoðanas un uzskaites sistçmas, Parks veido speciâlu e-komercijas serveri www.e-comerce.lv. Ðis serveris ïaus izvçlçties daþâdu sareþìîtîbas pakâpju tirdzniecîbas shçmas, piemçram, abonçt kredîtkarðu autorizâcijas moduli, lai varçtu pârdot basketbola fanu kluba T-kreklus vai arî nodroðinât celtniecîbas preèu vairumtirdzniecîbu Internetâ. Projektâ paredzçta arî Latvijas Ineterneta lielveikala izveide, kurâ tâpat kâ reâlos supermârketos tiks piedâvâta daþâda profila un daþâdu firmu raþojumi. Praktisku interesi par savas produkcijas realizçðanas ispçjâm Internetâ esot izrâdîjuðas apmçram 10 Latvijas firmas. Kâ iespçjamie pirmie projekti tiek nosaukti Sex Shop (arî lîdz ðim tajâ varçja pasûtît preci, izmantojot Ineternetu un pçc tam samaksâjot pie preces saòemðanas pastâ) un datorfirma EET Rîga. Pçc mûsu domâm, lai gan ðobrîd Latvijas Uzòçmumu interese par ðo pakalpojumu ir diezgan maza, lîdz ar pirmo veikalu izveidoðanu Internetâ, tâ ïoti strauji augs.


Случайные файлы

Файл
113639.rtf
110556.rtf
160756.rtf
РПЗ.docx
14866-1.rtf




Чтобы не видеть здесь видео-рекламу достаточно стать зарегистрированным пользователем.
Чтобы не видеть никакую рекламу на сайте, нужно стать VIP-пользователем.
Это можно сделать совершенно бесплатно. Читайте подробности тут.